Šorīt lasu žurnāla " Santa"'februāra numuru, kurš ir pilns ar rakstiem - kapēc sieviete aiziet? Vīrieša statuss un sievietes stāsts un vēl vesels lērums rakstu par tēmu " kauns nemīlēt" un te nu kopsavilkums par aizvadītajām brīvdienām, kur satieku savus draugus. Vieni dzīvo Londonā un laulība jūk un brūk pēc 8 gadu kopdzīves ( sieviete šajās attiecībās veselus 7 gadus ir bijusi mamma un audzinājusi 2 bērnus nestrādājot). Otrs gadījums , kad puisis aprecējies 16 gada vasarā un jau rudenī domājis par šķiršanos, bet pareiz vismaz cenšas glābt laulību! Un te nu es sēžu un domāju, vai man to visu tiešām vaig? Jo kā viens, tā otrs atzīst, ka īsti laimīgi nav bijuši. Noteikti ir bijis "crazy in love" periods, rozā brilles, smiekli, trīsas, kaisle un tad, blāc, dzīves realitāte- pārmetumi, skarbi vārdi, nicinājums, necieņa un pat krāpšna! Un, starpcitu, krāpšana ir mūsdienu lielākā sērga! Mani krāpa, citi, citu krāpj, es esmu to reiz dzīvē izdarījusi ar ko nelepojos, par laimi tas bija sen. Un vēl ir cita sērga, meitenes tiekas ar precētiem vīriešiem, kuri pat plāno savas kāzas, Tinderī redzu savas kursa biedrenes vīru, kolēģu un klientu otras puses, vīrieši godīgi atzīst, ka ir kopā ar citu, bet meklē izklaidi! Un tā es šeit varu turpināt vēl ilgi. Man tas viss šķiet šausmīgi! Mēs esam pārvērtuši attiecības par lietu, kura kad kļūst pierasta, garlaicīgāka vai nesniedz mums jaunas emocijas, tiek nomainīta vai izmesta kā nolietots apavu pāris. Gandrīz neviens necenšas neko labot, pieslīpēties, visiem tas EGO ir briesmīgi liels, šķiet, ka arī man bieži vien izlien pa tarakānam! Katram jau ir savi noteikuimi, katrs zin ko vēlas, iespējams pat pārāk daudz, bet savādāk neprot. Un te nu es arī atduros strupceļā, vēlos es cieņpilnas, sirsnīgas, dodošas attiecības, mūsdienu straujajā un iespējām bagātajā pasaulē. Es šķiet esmu vecmodīga, ticu mīlestībai un cieņai uz mūžu, bet man jāsalauž savas ekspektācijas, lai negaidītu neiespējamo! Nez vai vispār pastāv tāda īstas laimes vai mīlestības formula. Bet man sanāca izlasīt vienu varen vienkāršu un iespējams pat prātīgu rakstu.
Relationships isn't possible, why do we keep trying or fighting?
Izlasiet šo
FUCK YES RULE (
angļu valodā) rakstu un tiešām būs vieglāk pieņemt lēmumus ne tikai attiecībās, bet arī darba jautājumos, draugu jautājumos un citās dzīves situācijās.
Man apkārt ir cilvēki, kuriem jebkurā diennakts laikā teikšu "
FUCK YES", un uzticēšos pilnībā, tas manuprāt ir pats svarīgākais! Ceru, ka jums noderēs un ja nu kādam ir kāda formuliņa labām, cieņpilnām, atklātām un augošām attecībām, tad droši dalaties komentāros :)
Uz tikšanos!
L.
P.s. Paldies
helium.lv par skaistiem mirkļiem, ko tie dāvā svētkos!
Post Comment
Tiešam aktuāls temāts! Arī redzu to visapkārt. Cilvēki necien esošas attiecības.
Man laikam palaimējies atrast savu cilvēku, kuram varu uzticēties.
Man liekas, ka mūsdienu lielākā problēma ir tā, ka visiem viss pārāk ātri apnīk. Arī attiecības ar vienu un to pašu cilvēku. Ir vajadzīgs spēks un milzīga gribēšana meklēt risinājumu esošo attiecību ietvaros, nemetoties jaunās dēkās. Jāatceras, ka katra dēka agri vai vēlu tāpat kļūst rutīna.
Mans galvenais noteikums - nelasīt sieviešu žurnālus tajās publicēto un zināmā mērā visiem uzspiesto klišeju dēļ. To sapratu jau pirms gadiem desmit, kad katrā žurnālā, ko atšķir, bija atrodami raksti no tēmas - viņš nav tevis cienīgs, pamet! Protams, vieglāk ir apmesties uz papēža riņķī un aiziet. Bet kāds tad bija tas iemesls, kādēļ vispār cilvēki sagāja kopā? Tak ne jau tāpēc, lai pie pirmajām grūtībām aizcirstu aiz sevis durvis uz visiem laikiem!
Kādēļ tie paši populārie un lasītie sieviešu žurnāli nedrukā informāciju par kopīga laika pavadīšanas iespējām? Dejošana un sportošana ir diezgan populāra, bet ko darīt tiem, kurus šie neuzrunā nemaz? Noteikti varētu atrast kopā apmeklējamus kursus, nometnes, nodarbības utjp...
Vēl viena nelāga lieta ir gadžeti - telefoni, planšetes u.c. laika zagļi. Tiek nozagts laiks, ko varam pavadīt kopā - runājot, kopīgi plānojot aktivitātes, uzstādot mērķus, gatavojot maltīti utt. Ir ļoti viegli pateikt, ka man tagad nav laika, bet patiesībā dažādos soctīklos pavadītais laiks neko nevar mainīt attiecībās ar mīļoto cilvēku! Forši, ka piespiedi like viņa(s) fotogrāfijai, bet cik reizes komplimentu esam pateikuši, iečukstot to uz auss?
Piedod, sanāca gari un drūmi. Viens man ir skaidrs, žurnālus turpināšu nelasīt tāpat kā centīšos samazināt gadžetos pavadīto laiku, ja esam visi mājās... Un kopīga pastaiga pa pludmali brīvdienās prasa no mums vien saņemšanos izvilkt sevi no mājas!
Tas ir labi, ka Jūs cienat un uzticaties viens otram :) Tas mūsdienās ir tiešām kļuvis skarbs temats.
Apnīk gan ātri, gan cilvēki iedomājas, ka būs tā vai šā un beigās viļas, jo cilvēks ir savādāks, viņa paradumi citi. Man šķiet, ka cilvēki nevis iemīl to, ko ierauga, bet cenšas atrast jau gatavu fomulu, kas ir traki. Un jā katra dēka, vai nu pārtrūkst vai pāaraug attiecībās :)
Ļoti labs noteikums! Es esmu sev noteikusi vairs nepirkt žurnālus, jo es tos tikai izšķirstu. Bet pēc tam žēl izmest un tie krājas. Bet darbs salonos noved pie rezultāta, ka apkārt ir prese visos iespējamos variantos . :) Tur gan it kā raksta profesionāļi, bet tā jau ir, ka katrs gadījums ir individuāls un katrs cilvēks atšķirīgs un īpašs. Par tām kopā pavadīšanas lietām es pilnīgi piekrītu, ka kāds varētu apkopot un dalīties ar vietām kur ko var sadarīt kopā vai kur iet tie kuri vēlas iepazīties, ne tinderī :)
Ai, gadžeti tas ir murdziņš :D Un es mācos reklāmu .. es ļoti daudz laika pavadu internetā un man ir nācies uzklausīt pārmetumus. Par komplimentiem, tas arī ir kaut kas izmirstošs, šodien sieviete savai meitai skaļi pateica, ka otro reizi redz tādu degunu. Un ej nu saproti vai man viņš briesmīgs vai kāds.. tik kko nobubina, ka bez operācijām, vismaz meitene pateica, ka tas ir kompliments, jo es vairāk saklausīju neapmierinātu bubināšanu un skaļu domu izteikšanu. Un neatceros, kad kāds puisis būtu pateicis, tu skaisti izskaties, tev skaista frizīra, smaržas vai kas cits. Uh, ir gari, ir drūmi, bet es pat par to rakstot, lasot vienalga nespēju noticēt, ka viss tā ir mainījies nieka 10 gadu laikā. :(
Ierakstīt komentāru